Pašiem sava ķiploku pasaule. Ciemos pie Zeiliņu ģimenes Olaines novadā

 Sadaļā Jaunumi

Antra un Aigars Zeiliņi ir saimnieki savā ķiploku pasaulē vārda vistiešākajā nozīmē – viņi Olaines novadā izlolojuši savu saimniecību
“Ķiploku pasaule”, kurā ne tikai bioloģiski audzē ziemas ķiplokus, bet arī rada fantastiskus produktus no veselīgajiem ķiplokiem,
piemēram, ķiploku ledenes, tēju, dažādas mērces un ne tikai. Viņi rīko degustācijas un labprāt izvadā arī pa saviem ziemas ķiploku
laukiem, iepazīstinot arī citus ar savu kaislību. Iepazīstieties – ziemas ķiploku entuziasti no Olaines novada, kuru dzīslās, kā paši smej,
rit asinis ar ķiploku piešprici.
Ķiploku stāsts Uzvaras Līduma “Annās” sācies pirms deviņiem gadiem, kad ekonomiskā krīze ģimenē ieviesusi savas korekcijas, kā
rezultātā nolemts izveidot savu ģimenes biznesu, audzējot ziemas ķiplokus. “Nolēmu strādāt pati sev, nevis kaut kam citam,” atzīst
saimniece. Abi ar vīru ir izbijuši biroja darbinieki, kuri 0,5 hektārus lielā zemes platībā ik gadu iestāda ap 500 kilogramiem ziemas ķiploku,
bet sezonas beigās novāc 2 tonnas ķiploku. Sākumā ap ķiplokiem rosījusies Antra, Aigars piepalīdzējis, jo viņš toreiz strādājis algotā
darbā, bet nu abi ir ievilkti lielajā ķiploku valstībā. “Kad mēs sākām audzēt, Latvijā nebija daudz ķiploku saimniecību, kas veikalos
piedāvātu vietējo ķiploku. Tirdziņos varbūt nedaudz bija. Tā es nolēmu, ka audzēšu tieši ķiplokus un tiem došu savu pievienoto vērtību.”
Visu sākuši no nulles, nopirkuši aizaugušu lauku, kuru deviņu gadu laikā iekopuši, uzrakuši zemi un uzslējuši siltumnīcu, lai audzētu
tomātus, bet paši dzīvojuši sešu kilometru attālumā no Uzvaras Līduma “Annām”. Pirmajos gados ķiplokus viņi norakuši ar dakšām, jo
tehnikas vēl nav bijis, bet ar laiku iegādājušies arī to. Šeit arī lēnā garā top pašiem sava māja, apkārt tai ir iekārtots daiļdārzs ar dīķi un
siltumnīcām, kā arī ir uzslieta “Ķiploku pasaules” darbnīca, kura sākumā bija iecerēta kā traktora novietne. “Tas bija sievas pasūtījums,”
atzīst Aigars. Savukārt Antra vīru papildina: “Mūs vienkārši sāka apmeklēt arvien vairāk cilvēku, grupas bija lielas, tāpēc arī bija kaut kas
jādomā un jāmaina.” Tā ķiploku darbnīcā tiek vadītas ekskursijas un piedāvātas degustācijas, kā arī tiek radīta un uzglabāta pati
produkcija. Abi ikdienā savā saimniecībā rosās divi vien, bet lielākos darbos talkā aicina draugus, savas meitas un viņu otrās pusītes.
“Šeit ir mūsu paradīze. Kā šeit atnāku, tā man neko nevajag, ārpasaule pilnīgi aizmirstas,” tā saimniece.
Kā atzīst Antra, viņai nav interesanti audzēt ķiplokus vairumā, tādēļ visvairāk uzmanības tiek atvēlēts ķiploka radošai pasniegšanai.
Ķiplokus viņi audzē tik daudz, lai paši ģimenē var tikt galā ar plantācijām, to kopšanu un arī ķiploku novākšanu, jo viss šeit ir roku darbs.
Katrs ķiploks tiek rūpīgi apčubināts, nemaz nerunājot par to, ka visi produkti no ķiplokiem tiek gatavoti un iesaiņoti uz vietas. “Tāpēc mēs
darām tik, cik ziski varam izdarīt,” norāda Antra. “Mēs arī iztiekam no tā, citu darbu mums nav. Tas ir pierādījums, ka ar sešiem
hektāriem var iztikt un dzīvot, nav jābrauc uz ārzemēm,” atzīst saimnieks Aigars. “Es arī ekskursijā atbraukušajiem bērniem, kas lūko
karjeras iespējas, teicu – lai mācās ārzemēs, bet lai paliek un strādā Latvijā. Lai nav jāpārdod Latvija svešiem un lai sveši nenāk iekšā.
Lai paši būtu savas zemes saimnieki,” vīra teikto papildina Antra.

Vieta, kur top ķiploku gardumi, kas ne tikai saldummīļiem ir pa prātam, bet arī aso produktu cienītājiem. Savukārt apkārt ēkai ir ķiploku
lauki, kuri sezonas izskaņā saimniekus iepriecina ar iespaidīgu aptuveni 2 tonnu ziemas ķiploku ražu. “Mūsu bērni sākumā nesaprata,
kāpēc biroja darbinieki rokas pa zemi, viņiem tas viss bija interesanti. Mūs vilka tā zeme un velk joprojām. Es jau tagad nevaru sagaidīt
pavasari, kad varēšu rokas zemē ielikt vai kādu nezāli izraut,” atzīst Antra.
Veselīgie un ņiprie gardumi
No ķiplokiem ģimene gatavo dažādus gardumus, un, kā paši atzīst, veselīgais ķiploks tiek izmantos pilnībā – no daiviņām līdz pat
ziediem. “Pa šiem deviņiem gadiem mēs esam iemācījušies ķiploku piedāvāt gan saldā, gan sāļā veidā,” stāsta Antra.
Taujāta par to, kas gan bija pirmais produkts, kas pirms deviņiem gadiem pagatavots no ķiplokiem, saimniece atklāj, ka mājražošanu
iesākusi ar diviem produktiem – marinētiem ķiploku ziediem un ķiploku pulveri. “Es daudzus ar to pārsteidzu, jo cilvēki nezināja, ka arī
ķiploka ziedus var lietot uzturā. Cilvēki tagad ir apgaismoti, bet tāpat pa kādam trāpās, kurš nezina, ka arī ziedus var lietot uzturā,” joko
saimniece un atklāj, ka no ķiploku ziediem var pagatavot ļoti gardu pesto.
Tā pamazām ik gadu produktu klāsts audzis plašumā, un tas viss, pateicoties saimnieku radošajiem eksperimentiem virtuvē. “Ir kaut kas,
kas mums nāk klāt piespiedu kārtā, piemēram, dārzā izaug daudz aveņu, biešu, burkānu vai tomātu, tad viss tiek likts kopā ar ķiplokiem
un tiek veidoti interesanti produkti,” stāsta saimniece. “Laikā, kad tīrām ķiplokus, man jau šķiet, ka man asinis ir ar ķiploku garšu,” joko
saimniece.
“Mums pats pirmais saldais produkts bija ķiploku ledenes, kas tapa sadarbībā ar “Karameļu darbnīcu”. Ideja mana, bet izpildījums viņu.
Tas laikam bija pats lielākais šoks sabiedrībā – ka saldā veidā tiek piedāvāts ķiploks.” Taču tas nebūt nav vienīgais saldais ķiploku
produkts, jo ķiploki tiek kombinēti arī ar avenēm un pat smiltsērkšķiem, radot neparastu garšu salikumu, kas pārsteigs visus gardēžus.
“Tieši ķiploku-aveņu mērce mums ir topa produkts,” atklāj Antra. “Visa mūsu produkcija ir kā piedeva otrajiem ēdieniem, turklāt der arī
gaļai, zivīm, cepešiem, asinsdesām, kartupeļu pankūkām. Bet, kad ir gripas un vīrusu laiks, var taisīt ķiploku tēju, aveņu-ķiploku mērcei
uzlejot virsū karstu ūdeni.” Kā atklāj ķiploku audzētāja, ideja par ķiploku tēju radusies pavisam nejauši, jo vīrs gribējis padzerties un
mērces putām pielējis klāt karstu ūdeni.
Ar ķiploku tēju, mērcēm un grauzdiņiem Antra pacienā arī žurnāla “Tavs Dārzs” komandu, turklāt saimniece mūsu ciemošanās reizē bija
sarūpējusi arī sildošu ķiploku krēmzupu, kuras receptē padalās arī ar “Tava Dārza” lasītājiem. Zupai vajadzēs sarūpēt ķirbi ar visu mizu,
kausēto sieru, saldo krējumu un ķiploku. Saimniece visu taisa “uz aci”, jo ekskursantiem viss tiek vārīts lielos katlos, tāpēc proporcijas
maziem katliem pateikt nevarēs. Šeit vari aplūkot “Tava Dārza” redaktores ķirbju krēmzupas recepti soli pa solim, un, pēc tās gatavojot,
droši vari klāt piešaut arī ķiploku.

“Mēs savus pircējus cenšamies ieinteresēt ar vizuālo izskatu, iekšējo saturu un arī ar nosaukumu, jo nosaukums cilvēkus arī uzrunā.
Cenšamies visādi sevi pasniegt,” stāsta ķiploku audzētāja. “Tā mēs savu pirmo produktu nosaucām par “Rīkļu rāvēju”, bet nākamo
produktu jau par “Aso kliedzienu”.” “Rīkļu rāvējs” nudien atbilst nosaukumam, jo tas ir čili un ķiploku apvienojums, bet “Asā kliedziena”
sastāvā ir dārzeņi ar ķiplokiem, kas īpaši ies pie sirds aso produktu cienītājiem.
Produkti lielākoties ir kombinācijā ar tomātiem, jo saimnieces otra aizraušanās ir tomātu audzēšana, tāpēc arī piedāvājumā ir pat tomāti
želejā ar samaltiem ķiplokiem, bet ekskluzīvākais produkts piedāvājumā ir kaltēti tomāti olīveļļā, kuru pielietojums ir visnotaļ plašs – var
likt ne tikai klāt pie salātiem, bet arī sablendēt ar krēmsieru, iegūstot smeķīgu smēriņu.
“Protams, man mīļāki ir ķiploki. Savukārt tomātiem man patīk tā smarža, pats process, kā tie izaug. Tas ir patīkami, ka pats iestādi un
gaidi, kāds viņš izaugs. Katru reizi ir tāds pārsteigums,” neslēpj audzētāja, kura sākumā, patiesību sakot, bija iecerējusi audzēt tomātus
kā papildus produktu piedāvājumu. Viņa joprojām savā siltumnīcā audzē tomātus un to audzēšanu dēvē par eksperimentu. Pašas
iecienītas tomātu šķirnes ir ‘Fuji Pink’, ‘Lemon Boys’, ‘Range Orange’, ‘Rallijs’ un ‘Tolstojs’. Kā uzsver Antra, viņa šķirnes visu laiku maina,
tāpēc nav tādas vienas mīļākās tomātu šķirnes. Viņa pērk profesionālās tomātu sēklas, jo tās ir izturīgākas pret slimībām.

Vēl ģimenes piedāvājumā ir ķiploku daiviņas, dažādi dāvanu komplekti, uztura bagātinātājs “Ķiploku ņiprais”, ķiplonēze, marinēti ķiploki,
marinēti ķiploku ziedi un citi gardumi. Savukārt šīs sezonas jaunums, kā atklāj ģimene, ir ķiploku pirts uzlējums. Šis produkts radīts ar
domu, lai ķiploks tiktu pilnībā izmantots. “Ķiplokiem ir savs mitrums – šķidrums iekšā, kad tos žāvē. Mēs tos liekam profesionālajā skapī,
kas “izdzen” to mitrumu ārā. Tā rodas ķiploku koncentrāts, bet tas nav ne spirts, ne eļļa. Šis produkts paspilgtinās arī ķiploku grauzdiņu
aromātu pirtī.” Savukārt otrs jaunums ir ķiploku svece, kurai pielikts klāt arī medus. “Vasarā noderēs pret vampīriem – odiem,” pajoko
audzētāja. “Visi ir pārsteigti par to, ko mēs dabūjam gatavu, jo ķiploks, šādā daudzveidībā ietērpts, laikam ir pārsteigums.”

“Ķiploks – tā ir ļoti laba antibiotika, kas ir pieejama par brīvu, zināmā mērā. Vismaz mazdārziņos. Ķiplokam vispār ir ļoti daudz labu
īpašību,” uzteic Antra.

Saimnieki gan atzīst, ka savus produktus negribas atdot “par kapeikām”, jo tomēr tas viss ir roku darbs un viņiem ir ekoloģiska
saimniecība, tajā pašā laikā viņi saprot – konkurēt ar Poliju un Lietuvu viņi nevar. “Mums par tādām cenām nesanāk izveidot produktu.

Ziemas ķiploku audzēšanas un uzglabāšanas gudrības

Zeiliņu ģimene ķiplokus audzē vagās, jo Uzvaras Līduma “Annās” ir purvaina augsne. “Vagas – tas mūsu gadījumā ir glābiņš, tiesa, divus
gadus tas mūs nepasargāja, jo vienu gadu krusa pilnīgi visu nokāva. Otru gadu kailsals. Arī tagad ir uz robežas – ja uznāks sals, tad
mums laikam ir ziepes, jo asni jau pusotru centimetru ir izlīduši,” tā ķiploku audzētāja. Ko gan darīt, ja asni ziemas ķiplokiem februārī ir
izauguši, bet ar strauji joni nāk aukstums? Kā stāsta Antra, mazdārziņu saimnieki var segt, bet viņas gadījumā segt pushektāru būtu
sarežģīti. “Var jau likt agrotīklu, bet mums jau lieli vēji, to visu noraus, nav jēgas cīnīties ar vējdzirnavām,” prāto saimniece.
Savukārt Aigars atklāj, ka viņu vagās aug nezāles, jo ķīmija netiek pielietota: “Vagojot ar traktoru, mēs nezāles izraujam ārā. Tad paliek
tikai tā augšiņa, kura jānokaplē ar rokām.” Runājot par mēslošanu, viņi atzīst, ka izvēlas zaļmēslojumu. Kādu laiciņu izmēģinājuši arī
kūtsmēslus, bet tad sapratuši, ka, mēslojot ar kūtsmēsliem, aug brangas nezāles, ar kurām nekādi nevar tikt galā. Tā ģimene palikusi pie
pārbaudītām vērtībām – zaļmēslojuma. “Kad ķiplokus izņem ārā, sasēj rudzus. Izaudzējam kādus 30 centimetrus garu un blīvu masu, bet
pēc tam iestrādājam to augsnē. Tad seko frēzēšana kādas divas līdz trīs reizes. Tādējādi arī nezāles neaug,” piebalso Aigars. Ķiplokus
audzētāji cenšas izžāvēt uz vietas, bet, tiesa, viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Pēc tam tie tiek nesti uz šķūnīša bēniņiem, kur mēnesi vai
divus vējojas. Kad rudenī paliek jau mitrāks, viņi ķiplokus savāc.
Savukārt pavasarī ķiploki tiek palutināti ar kāliju, lai tiem, kā uzsver Antra, ir lielāks spēks. “Jāatceras arī, ka ķiploku nedrīkst ilgi audzēt
vienā vietā! Trīs gadi – tas ir maksimums! Ideāli būtu, ja tu pushektāru stādi, bet pushektārs ir brīvs, tad sanāk tāda ceļošana ar
ķiplokiem no vienas vietas uz otru,” padomos dalās saimnieks.
Viņi savas zināšanas par ķiplokiem un citiem dārzeņiem papildina visu laiku, tostarp arī apmeklē seminārus, kā arī dodas Latvijas Lauku
konsultāciju centra rīkotajos pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm, tostarp Vāciju.

Vai pirms deviņiem gadiem viņi maz sapņoja, ka ķiploku audzēšana izvētīsies tik daudzveidīgā nodarbē? Antra teic, ka viņai bijusi vīzija,
ka viņas aizraušanās uz vietas nestāvēs, un viņas vīzija ir piepildījusies ar uzviju. “Mums jau ir vēl visādas trakas idejas, ko vajadzētu,”
atzīst saimniece, kuras nākotnes sapnis ir uzbrūvēt ķiploku alu, tā liekot pamatu savam alus brūzītim.

Pašlaik gan saimniekiem nav domas par paplašināšanos, bet tā vietā viņi turpinās īstenot savas radošās ieceres, veidojot dažnedažādu
jaunu garšu produktus. “Mēs nepaplašināmies, jo negribam zaudēt savu kvalitāti, identitāti, jo, ja tas paliek par masu darbu, tad zūd šī
individuālā pieeja,” tā Antra. “Katra burciņa ir apčamdīta ar rokām, katrā viss ir rūpīgi ielikts. Tur ir tāda mīlestība, reizēm sagurums un
pārgurums, par katru burciņu varētu stāstīt savu stāstu.

Jaunākie raksti
Sazinieties ar mums

Nosūtiet mums ziņu un mēs Jums atbildēsim vai piezvanīsim tuvākajā laikā!

Nav salasāms? Mainīt tekstu. captcha txt
0

Ierakstiet frāzi un nospiediet Enter, lai meklētu.